Letonia: Kartupeļu raža šogad Latvijā bija mazāka nekā pērn.

Viņa atgādināja, ka 2017.gadā Latvijā ievāktās kartupeļu ražas nebija mazas, neraugoties uz lietavām un plūdiem, kuru dēļ daļu ražas neizdevās novākt.

Kraukle minēja, ka šogad kartupeļu ražība saimniecībās būtiski atšķīrās, veidojot no 11 tonnām no hektāra līdz 45 tonnām no hektāra. "Vidējais [kartupeļu ražas] apmērs saimniecībām šogad ir 24,25 tonnas no hektāra, kas ir normāli," viņa teica, piebilstot, ka daļā saimniecību šogad sausuma dēļ kartupeļu ražība bija ļoti slikta, bet citviet ievāktas rekordražas.

Tāpat viņa atzīmēja, ka šis gads bija samērā labs bioloģiskajiem audzētājiem.

Pēc Kraukles teiktā, šogad sausuma dēļ visā Eiropā ir būtisks kartupeļu ražas kritums un trūkst arī sēklas materiālu, tomēr Latvijā kartupeļu audzētājiem sēklas materiālu pietiks no pašu resursiem.

Tajā pašā laikā Kraukle atturējās prognozēt, vai līdz pavasarim pietiks vietējo kartupeļu. "Uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt. Ir saimniecības, kurās ir ļoti daudz kartupeļu, bet ir arī tādas, kur ražas sliktāks. (..) Tomēr mums salīdzinoši ražas šogad ir labākas nekā Eiropā," viņa sacīja.

Raksts turpinās pēc reklāmas.

Viņa arī piebilda, ka, ņemot vērā esošo situāciju, šogad ir pieaugušas kartupeļu cenas, taču pieaugums ir līdz 10%.

Kraukle norādīja, ka nākamajā gadā viens no lielākajiem izaicinājumiem būs neprognozējamie laika apstākļi. Vienlaikus saimniecībām ir jāstrādā pie tā, lai spētu paaugstināt vidējo ražību, ieviešot gudrās tehnoloģijas un izglītojoties, aizgūstot pozitīvās pieredzes piemērus no saimniecībām Latvijā un ārvalstīs.

Asociācijas vadītāja prognozēja, ka, neraugoties uz nozares izaicinājumiem, kartupeļu audzēšanas platības nākamgad, visticamāk, nesaruks, jo saimniekiem ir jāatpelna agrotehnikā ieguldītās investīcijas. "Protams, ka notiek pāriešana no vienas [lauksaimniecības] kultūras audzēšanas uz citu, bet samazinājums diez vai būs," viņa sprieda.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības mērķis ir apvienot kartupeļu audzētājus un pārstrādātājus, lai koordinētu biedrības biedru savstarpējo darbību kopīgu interešu aizstāvēšanai, veicinātu sadarbību, tirgus attīstību un iekšējā tirgus aizsardzību, kā arī, lai pārstāvētu savu biedru intereses attiecībās ar valsts varas, pārvaldes un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs, kuru darbība ietekmē biedrības biedru intereses.