Letonia: Kā šāgada vasara ietekmējusi kartupeļu

Zemes kopēji lielākoties velti gaidījuši valgmi laukiem, ar bažām vērtējuši iespējamo ražu un tās novākšanu sākuši gluži vai tropiskā klimatā.

Var jau teikt, ka Vidusjūras zemēs arī audzē kartupeļus. Protams, bet tur tos stāda janvārī un novāc no marta līdz maijam, lai sezonas jaunos kartupeļus varētu eksportēt uz citām Eiropas valstīm.

Kā jutās kartupeļi Latvijai neraksturīgi siltajā un sausajā vasarā? Kādas būs kartupeļu ražas turpmāk, ja tiešām klimata pārmaiņas atnesīs mums sausas un siltas vasaras? Vai mūsu ziemas arī mainīsies un būs tik siltas, lietainas un vēsas kā iepriekšējās vasaras? Kam jāgatavojas, jo daba mūs spēj pārsteigt gadu no gada?

Kartupeļu stādīšanas un sadīgšanas laiks

Maijs šogad kļuvis par siltāko kopš 1924. gada – laika, kad Latvijā veikti meteoroloģiskie novērojumi (pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem). Vidējā gaisa temperatūra mēnesī bija 15,3 °C, bet reizēm kļuva pat pavisam karsts – līdz 30 °C. Lai gan naktī šur tur gaisa temperatūra nokritās diezgan zemu, tomēr īstas salnas maijā nebija. Toties nokrišņu daudzums sasniedza tikai pusi no ilggadīgo novērojumu datiem, protams, atsevišķos Latvijas rajonos lietus bija pavisam maz, lai neteiktu – nemaz.

Iestādītie kartupeļi šajā laikā nejutās slikti. Kartupeļiem dīgšanas laikā vēlams siltums, bet mitrums augsnē nav īpaši nepieciešams, jo dīgstus ar mitrumu un barības vielām nodrošina mātes bumbulis. Sadīgšanai labvēlīgāka ir tieši augstāka temperatūra, piemēram, 22 °C kartupeļi sadīgst par divām nedēļām ātrāk nekā 13 °C temperatūrā. Lai gan Priekuļos iepriekšējā gadā bija vēsāks un mitrāks pavasaris, tomēr kartupeļu sadīgšanas laiks pērn un šogad bija līdzīgs – 22–29 dienas 2017. gadā un 21–26 dienas 2018. gadā. Iespējams, vēsās naktis nedaudz kavēja sadīgšanu.

Ceru veidošanās

Jūnija sākums turpinājās silts un joprojām sauss, Kurzemes pusē lietus nebija redzēts jau krietnu laiku. Toties vietām parādījās salnas pat līdz -1,6 °C (Stendē 6. jūnijā). Salnas augsnes virskārtā varēja nosaldēt tikko sadīgušos kartupeļu asnus, liekot augiem vēlreiz veidot jaunus dīgstus. Jūnija pēdējā dekāde kļuva vēsāka un arī lietaināka, tomēr lietus nebija vienmērīgs visā Latvijā. Vidzemē šur tur nolija kārtīgi, bet Kurzemes pusē joprojām valdīja sausums.

Stublāju augšanai optimāla gaisa temperatūra ir 17 °C, lapu veidošanai derētu mazliet zemāka. Bet kartupeļu cera lapotnes veidošanai un barības vielu pievadīšanai nepieciešams mitrums augsnē. Ja lietus nav lijis, tad mitruma trūkums kavēja lakstu veidošanos.

Jūnija beigās un jūlija sākumā notiek kartupeļu augu ziedēšana un jaunās ražas bumbuļu aizmešanās. Šogad kartupeļi ziedēja ļoti skaisti, to veicināja siltās naktis un dienas. Īpaši svarīgi ražas veidošanai, lai naktīs augsne atdzistu, tas veicina lielāka bumbuļu skaita veidošanos. Visatbilstošākā temperatūra, lai veidotos jaunās ražas bumbuļi, ir 20 °C. Ja temperatūra ir zemāka, līdz 15 °C, jauno bumbuļu veidošanās aizkavējas par vienu nedēļu, bet, ja temperatūra pārsniedz optimālo – 25 °C –, bumbuļu aizmetņu veidošanās aizkavējas par trim nedēļām. Vietās, kur nokrišņu bija vairāk, jaunās ražas bumbuļi varēja veidoties netraucēti. Bet, ja mitruma nepietika cera veidošanai, tad arī bumbuļu aizmešanās nevarēja būt veiksmīga.

Šīs vasaras karstajos apstākļos tomēr aizmetās mazāk pēc skaita, bet lielāki pēc izmēra jaunās ražas bumbuļi.

Ražas bumbuļu augšana

Jūlijā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 19,8 °C, kas bija 2,4 °C augstāka par mēneša normu. Toties nolija tikai trešdaļa no ilggadējo datu normas. Lietus lija ļoti nevienmērīgi, jūlijā spēcīgākie lieti nolija Zemgalē un Kurzemes dienvidos, bet Kurzemes piekrastē konstatēts viszemākais nokrišņu līmenis.

Kartupeļu laukos, kur sausuma dēļ laksti jau sāka nokalst, nekāda raža vairs potenciāli nepieauga. Ja bija nolijis lietus, siltajā laikā jaunās ražas veidošanās notika diezgan veiksmīgi. Šogad tieši agrās ražas laukos, īpaši Vidzemē, agri izveidojās lieli bumbuļi un arī raža bija pietiekama, protams, ja netrūka mitruma.

Tomēr darbojās arī limitējošas likumsakarības – ja temperatūra sasniedz 25 °C, bumbuļu veidošanās krietni aizkavējas, bet 29 °C temperatūrā tā vispār apstājas. Izrādās, paaugstinoties gaisa temperatūrai par 5 °C virs optimālās (kartupeļu augšanai piemērotākā gaisa temperatūra ir 18–20 °C), fotosintēzes jeb organisko vielu veidošanās process samazinās par 25%, bet 30 °C un vairāk vispār izbeidzas. Toties kartupeļu augs ļoti intensīvi elpo – divas reizes vairāk nekā labvēlīgos apstākļos.

Augusts iesācies karsts, lai gan tika solītas arī lietusgāzes. Skaidri zināms, ka saule veicina cietes uzkrāšanos bumbuļos, bet lietus – pašu bumbuļu augšanu.

Ne tikai augsta gaisa temperatūra ierobežo ražas bumbuļu pieaugšanu, bet arī augsta temperatūra augsnē, īpaši, ja tā kombinējas ar karstām dienām un siltām naktīm – 30 °C dienā un 23 °C naktī. Tieši paaugstinātai temperatūrai naktī ir nozīmīga loma kartupeļu augšanas aizkavēšanā.

Ja ir augsta gaismas intensitāte, kā tas ir šovasar, pieļaujamā augsnes temperatūra bumbuļu veidošanai ir 15–20 °C. Karstākos apstākļos vairāk veidojas laksti un ogļhidrāti neuzkrājas bumbuļos. Pētījumos pat noskaidrojies, ka karstums kavē cietes veidošanā iesaistīto enzīmu darbību un 30 °C temperatūrā jau tiek traucēta cukuru iesaistīšanās cietes molekulās. Tas nozīmē, ka augsta temperatūra neveicina cietes veidošanos jaunās ražas bumbuļos.

Karstuma radītie bojājumi

Diemžēl tieši karstums negatīvi ietekmē jauno bumbuļu kvalitāti. Augsta temperatūra augšanas laikā veicina izaugumu veidošanos jaunajiem bumbuļiem, kā arī neregulāras formas bumbuļu veidošanos.

Reizēm karstās vasarās sastopami želejveida jeb cukura gali, kas saistās ar karstuma ietekmētu cietes veidošanās mehānismu. Kartupeļu traucētas attīstības dēļ bumbuļos ciete pārveidojas cukuros un virzās uz jaunajiem augšanas punktiem – izaugumiem, asniem, jaunajiem bumbuļiem. Tā ietekmē samazinās cietes daudzums bumbuļos. Savukārt bumbuļa galā pie stolonu piestiprināšanās vietas veidojas želejveida jeb caurspīdīga struktūra, tā sauktie cukura gali. Bumbuļi var kļūt arī mīksti jeb savītuši. Vēlāk šie audi sabrūk, miziņa virs tiem kļūst rievaina. Caur šīm novājinātajām šūnām bumbulī var iekļūt infekcija, izraisot pūšanu.

Kā atbilde uz augsto temperatūru ir brūnu dzelzs plankumu veidošanās bumbuļu iekšienē – tās ir nekrotiskas, bojātas šūnas. Karstā augsnē bumbuļiem var parādīties brūni vaskulārie riņķi, ko arī veido bojātas šūnas.

Karstums bumbuļu nobriešanas laikā var ietekmēt miera periodu, tas var izraisīt asnu augšanu jauno bumbuļu acu vietās, kā arī jaunu sekundāro bumbulīšu virteņu veidošanos. Īpaši sausos augšanas apstākļos un lielā karstumā bumbuļu kroplīga forma un asnu augšana var būt ļoti izteikta.

Īsi karstuma periodi tieši tāpat kā spēcīgi lieti pēc ilgāka sausuma var izraisīt bumbuļu plaisāšanu. Tas saistīts ar augstu iekšējo turgoru (šūnu spiedienu) bumbuļos, kas izraisa plaisāšanu.

Karsts laiks bumbuļu augšanas procesā var veicināt glikoalkaloīdu uzkrāšanos, tas izpaužas kā rūgtena garša jaunajiem bumbuļiem. Glikoalkaloīdi (solanīns un citi) ir indīgas vielas, pārāk augstā koncentrācijā tie nav ieteicami pārtikā, jo var izraisīt gremošanas, aknu darbības un citus traucējumus cilvēka organismā.

Karstums Eiropā

Vai citās Eiropas valstīs karstā vasara arī ietekmējusi kartupeļu laukus? Kartupeļu frī ražotāji Beļģijā ir bažīgi, ka karsto un sauso laika apstākļu dēļ paredzama par trešdaļu mazāka raža. Iespējams, kartupeļu bumbuļi nebūs tik lieli kā parasti, tādējādi ražotie kartupeļu frī varētu būt īsāki. Bumbuļu kvalitāte ir sliktāka nekā citus gadus. Kaut arī daļā Beļģijas kartupeļu lauku tika izmantota laistīšana, konstatēts, ka tieši karstums, nevis mitruma trūkums, izmainījis bumbuļu kvalitāti.

Šīs sezonas sausums un karstums ietekmējis kartupeļu laukus arī Francijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Polijā, tāpēc problēmas ar pārstrādei nepieciešamo kartupeļu piegādi aptvers Eiropas tirgu. Kartupeļu cenu kāpums šogad uzskatāms par neizbēgamu.

Lielbritānijas kartupeļu audzētāji izprot nepieciešamību kartupeļu laukus laistīt, bet ne vienmēr pieejamie ūdens resursi spēj nodrošināt pietiekamu mitrumu augsnē, īpaši šīs vasaras bezlietus karstajā periodā. Laistīšanas iekārtas Anglijā nav paredzētas izmantošanai visas vasaras garumā. Bet, nenodrošinot vienmērīgu mitrumu augsnē, samazinās slāpekļa un citu barības vielu izmantošanas iespējas augiem. Eksperti tomēr iesaka laistīt bieži, kaut nelielu ūdens daudzumu, izsakot arī brīdinājumu – ja pilnīgi izkaltušā laukā sāksies spēcīgs un ilgstošs lietus, jaunās ražas bumbuļus var bojāt plaisas, caurie vidi, asnu augšana un sekundāra jauno bumbuļu veidošanās. Anglijas čipsu ražotāji paredz produkcijas samazinājumu, jo pārstrādājamie kartupeļu bumbuļi var būt nekvalitatīvi ar plaisām un izaugumiem.

Vai jāmaina kartupeļi?

Vai kartupeļiem jāmainās līdz ar klimatu? Droši vien ir iespējams atrast kartupeļu formas, kuras mazāk ietekmē karsti laika apstākļi. Jāteic, zinātnieki tiešām strādā pie daudzveidīgu kartupeļu formu izpētes un meklē ne tikai pret salnām izturīgas formas, bet arī piemērotas audzēšanai karstā klimatā. Kaut gan diez vai sausā augsnē bez ūdens kartupeļu bumbuļi augs, tāpēc mitrums augsnē tāpat būs jānodrošina mākslīgi. Tiek pētīts, vai kartupeļus var laistīt ar visvairāk pieejamo sāļo jūras ūdeni.

Tomēr kartupelis ir mērenā klimata augs, kas pietiekami garšīgu un lielu ražu nodrošina tieši mērenā klimata joslā. Ja kādreiz Latvijā iestāsies Vidusjūras klimats, varbūt jāpadomā par kartupeļu audzēšanu ziemas sezonā. Bet varbūt mēs tad priekšroku dosim saldajiem kartupeļiem – batātēm?

Cik strauji mainīsies klimats, grūti paredzēt, bet reizē ar to droši vien mainīsies augu un dzīvnieku, īpaši kukaiņu valsts. Neaizmirsīsim arī par siltumu mīlošam sīkbūtnēm – baktērijām, vīrusiem, ar ko arī jārēķinās.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā