Lunes 18 de Diciembre de 2017
El portal de la papa en Argentina
-8.62%Variación precio
puestos MCBA
  • DespejadoBalcarceBuenos Aires, Argentina
    - 22°
  • Intervalos nubososVilla DoloresCórdoba, Argentina
    15° - 34°
  • Intervalos nubososRosarioSanta Fe, Argentina
    13° - 24°
  • DespejadoEstacion UspallataMendoza, Argentina
    - 32°
  • Intervalos nubososCandelariaSan Luis, Argentina
    16° - 33°
  • Intervalos nubososChoele ChoelRío Negro, Argentina
    13° - 30°
  • Cielos NubososSan Miguel de Tuc.Tucumán, Argentina
    19° - 30°
Ampliar
 Buscador de Noticias
Europa 05/12/2017

Letonia: Klimata apstākļi Latvijā kartupeļu audzēšanai būšot arvien piemērotāki

Klimata pārmaiņas cilvēku darbības dēļ ir viens no svarīgiem sarunu tematiem pasaules politiķu vidū.

Kā samazināt ražošanas procesu ietekmi uz dabas norisēm, lai saglabātu līdzsvaru apkārtējā vidē un neizraisītu katastrofālas pārmaiņas dabā – tas nodarbina daudzus prātus un vieno kopēja risinājuma meklējumos. Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kuru klimata pārmaiņas ietekmē ļoti tieši, ņemot vērā, ka arī lauksaimniecība savā ziņā tās veicina.

Latvijā apstākļi kartupeļu audzēšanai būs piemērotāki

Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņu dēļ kartupeļu audzēšanai pievilcīgāki laikapstākļi pārvietojas no Viduseiropas reģioniem uz Ziemeļeiropu, ieskaitot Latviju, bet Eiropas dienvidos veidosies kartupeļiem mazāk labvēlīgi augšanas apstākļi. Pārāk lielas kartupeļu audzēšanas apstākļu pārmaiņas netiek paredzētas Eiropas rietumos – Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā, Dānijā. Šobrīd daudz pētījumu pasaulē virzīti galvenokārt kartupeļu auga noturības izpētei pret karstumu un mitruma deficītu augšanas laikā, kā arī dažādu slimību un kaitēkļu prognozējamo izplatību, paplašinoties labvēlīgas vides reģioniem patogēnu attīstībai.

Arī Latvijā konstatēts, ka iepriekšējā gadsimta laikā gada vidējā gaisa temperatūra paaugstinājusies apmēram par 1 °C, nedaudz pieaug arī nokrišņu summa gadā. Tomēr vērojama ļoti liela variācija starp atsevišķiem gadiem – ļoti silti gadi mijas ar vēsiem un lietainiem, arī katra atsevišķā gada ietvaros ne temperatūras režīms, ne nokrišņu daudzums nav izlīdzināts, kā arī ļoti reti katrā konkrētajā mēnesī meteoroloģiskie apstākļi pielīdzinās ilggadīgajiem novērojumiem. Neraugoties uz tendencēm un prognozēm, katrā atsevišķajā gadā saskaramies ar konkrētiem laikapstākļiem, kas nosaka jeb koriģē mūsu ieguldīto pūliņu rezultātus – kartupeļu ražu un tās kvalitāti. Protams, kartupeļu audzētājam ir iespēja katrā konkrētajā situācijā rīkoties, lai mazinātu negatīvo faktoru ietekmi un maksimāli izmantotu labvēlīgos apstākļus.

Nokrišņu daudzums valstī bija ļoti nevienmērīgs

Šogad tika plānota ļoti laba kartupeļu raža, LLKC jūlija ražas prognozēs bija paredzēta augstāka kartupeļu kopraža salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, lai gan kartupeļu audzēšanas platības ir mazākas.

Tomēr sējas darbi pavasarī kavējās, arī kartupeļu stādīšana notika nedaudz vēlāk nekā citus gadus. Maija pirmajās divās dekādēs gaisa temperatūra gandrīz visā Latvijas teritorijā bija zemāka par ilggadējiem datiem par 0–3,7 °C, toties nokrišņu bija ļoti maz. Bet maija trešā dekāde iesila, atsevišķās dienās pat uzstādot siltuma rekordus (28. maijā Mērsragā bija +28,4 °C), sāka arī līt, tiesa, diezgan nevienmērīgi valsts teritorijā: Priekuļos nolija 38,3 mm, bet Rucavā – 0,3 mm. Kartupeļiem stādīšanas un dīgšanas laikā vēlams siltums, bet mitrums augsnē nav īpaši nepieciešams, jo dīgstus ar mitrumu un barības vielām nodrošina mātes bumbulis. Toties pārmērīgi mitra un vēsa augsne veicina bumbuļu asnu slimību attīstību, piemēram, asnus var bojāt rizoktonija. Tātad kartupeļu sezonas sākums šogad bija ļoti cerīgs. Vienīgi – agras ražas tīkotājiem kartupeļu stādīšana aprīlī izrādījās riskanta, jo vietām bija vērojamas salnas.

Jūnija sākums un vidus bija diezgan pavēss, īpaši Latvijas austrumu pusē, tur dienas vidējā temperatūra bija par 2,7 °C zemāka nekā parasti. Lietus vairāk vai mazāk lija visā Latvijā, bet ne pārmērīgi. Tomēr atsevišķos rajonos lietus bija ļoti stiprs, Alūksnē nolija 128,9 mm. Kurzemes pusē gan temperatūra bija tuvu ilggadīgajiem novērojumiem.

Bumbuļa formas veidošanās bija apgrūtināta

Kartupeļu sadīgšana laukos šovasar novērota vēlāka, Priekuļos kartupeļi sadīga apmēram nedēļu vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Kartupeļu auga stublāju un lapu veidošanai vēlama ne pārāk augsta temperatūra, bet mitrums augsnē tomēr nepieciešams. Šai laikā kartupeļu laukos veic vagošanu, kas papildus veicina gaisa režīmu augsnē. Kartupeļu augšanai labvēlīga ir irdena, nesablīvēta augsne, vagošana un lauka kopšanas darbi šādu augsnes struktūru nodrošina, arī nokrišņi šogad ne pārāk ietekmēja augsnes sablīvēšanu.

Tā kā augu attīstība bija lēnāka, arī kartupeļu ziedēšana sākās vismaz nedēļu vēlāk nekā citugad. Jūlijs šogad bija vēsākais vasaras vidus mēnesis šajā gadsimtā. Iepriekšējā gadā ziedoši kartupeļu lauki Priekuļos priecēja jūlija sākumā, bet šogad bija jāgaida jūlija vidus. Kartupeļiem ziedot, sāk veidoties jaunās ražas bumbuļi. Tieši šai laikā augiem ļoti svarīgs ir vienmērīgs mitrums augsnē un pieejamas barības vielas. Tomēr nokrišņi, kas nodrošina mitrumu augsnē, ne visos reģionos bija pietiekami (Ainažos tikai 22 mm), bet šur tur lija diezgan daudz, vietām pat novērotas lietusgāzes (Daugavpilī vienā dienā nolija 79,9 mm).

Vēsāks laiks kartupeļu bumbuļu veidošanās laikā veicina lielāku bumbuļu skaita veidošanos zem viena cera, bet bumbuļi neizaug pārāk lieli. Vienmērīgs mitruma un barības vielu nodrošinājums, kā arī augsnes irdenums palīdz izaugt vienmērīgas, gludas formas bumbuļiem. Tomēr smagākās un salijušās augsnēs bumbuļu formas veidošanās bija apgrūtināta.

Samērā vēsais laiks un mitrajā augsnē viegli pieejamais barības vielu nodrošinājums veicināja lielu lakstu augšanu. Mitruma nodrošinājums augsnē kavē parastā kraupja bojājumu attīstību. Priekuļos jūlija sākumā un vidū nokrišņu bija diezgan daudz, pat pārsniedzot ilggadīgos novērojumus (24–60,7 mm, kas veido 117–184% no normas). Mēneša beigās lietus mazinājās, tomēr mitruma režīms augsnē bija kartupeļiem labvēlīgs, jaunā raža veidojās, lai gan lēnāk, bet parastā kraupja bojājumi uz bumbuļiem bija ļoti reti. Valsts augu aizsardzības dienests jūlija sākumā ziņoja par lakstu puves un sausplankumainības izplatības sākumu, bet Priekuļos netika novērota strauja lakstu puves izplatība, pirmās pazīmes tika konstatētas bioloģiskajā kartupeļu laukā tikai 24. jūlijā.

Kartupeļi cietuši no skābekļa trūkuma

Augusts pienāca ar krietni siltāku laiku un saulainākām dienām. Īpaši otrajā dekādē gaisa temperatūra Latgalē un Vidzemē bija augstāka vismaz par 2 °C salīdzinājumā ar ilggadīgajiem datiem. Toties Kurzemē un Zemgalē gaisa temperatūra bija tuvu normai. Augusta pēdējā dekāde pārsteidza ar ļoti stipru lietu, kas izraisīja pat plūdus Latgales reģionos. Rēzeknē nokrišņu summa pārsniedza 170 mm, izraisot neredzētu apkārtnes pārplūšanu. Daudzos laukos ražas vākšana bija pilnīgi neiespējama. Latgales un Vidzemes pusē pārplūdušajos kartupeļu laukos bumbuļi noteikti cieta no skābekļa trūkuma, bumbuļu kvalitāte samazinājās, un tādējādi ir apdraudēta arī bumbuļu glabāšana gadījumā, ja kartupeļi tomēr tiek novākti pēc ūdens aizplūšanas. Bumbuļu dzīvības procesi ir cietuši no slāpšanas, bet fizioloģiski bojātie audi ir lieliska barotne patogēniem jeb puvēm. Citos Latvijas reģionos, kur nokrišņi neradīja kritisku stāvokli, turpinājās bumbuļu augšana un cietes uzkrāšanās. Kurzemes pusē un Zemgalē lietus netraucēja ražas vākšanu. Tomēr, ņemot vērā jau iepriekš lēnāko augu attīstību, arī kartupeļu nobriešana aizkavējās. Augusta otrās puses nokrišņi bija par iemeslu straujai lakstu puves attīstībai, tāpēc laukos, kur netika lietoti fungicīdi, tika pārtraukts bumbuļu veidošanās process. Lietus varēja veicināt arī slimības izraisītāja nokļūšanu uz jaunās ražas bumbuļiem.

Rūpīgi jāseko kartupeļu glabāšanai

sausa_puve-1

Septembrī turpinājās silts laiks, kas būtu ļoti piemērots kartupeļu novākšanai. Diemžēl biežais un diezgan spēcīgais lietus gandrīz visā Latvijas teritorijā kavēja novākšanas darbus. Vienlaikus mitrajā augsnē bumbuļi bija pakļauti lakstu puves, dažādu bakteriālo puvju un arī melnā kraupja infekcijām. Starp jaunās ražas bumbuļiem parādījās puvuši kartupeļi. Pirms ievietošanas glabātavā bumbuļi jāpārlasa, likvidējot bojājumu perēkļus. Bumbuļu vēdināšana jāturpina arī vēlāk, jo infekcija uz cietušo un pilnībā nenobriedušo bumbuļu mizas var sākt attīstīties ikvienā mitruma pilienā, ko dzīvais bumbulis izdala elpošanas procesā.

Diemžēl prognozēto un izaudzēto kartupeļu ražu pilnībā neizdevās novākt, īpaši plūdu skartajos novados. Ilgstošie lieti un aizkavētā novākšana atstās lielu ietekmi arī uz novākto bumbuļu kvalitāti un glabāšanās īpašībām. Veicās tiem saimniekiem, kuri paspēja ražu novākt dažās septembra saulainajās dienās.

Ne katru gadu zemnieku ieguldījums un pūliņi vainagojas ar atbilstošu ražu un ienākumiem. Jācer, ka citu gadu daba un laika apstākļi būs labvēlīgi ne tikai kartupeļu ražas izaudzēšanai, bet arī novākšanai. Bet šobrīd kartupeļu audzētājiem rūpīgi jāseko kartupeļu glabāšanai un jābūt gataviem likvidēt slimību infekciju perēkļus. Īpaši svarīgi ir maksimāli iespēju robežās rūpēties par sēklas materiāla sagatavošanu un kvalitatīvu saglabāšanu, jo sēklas kartupeļu ražošanai ir augstas prasības, ko nodrošināt ne vienmēr iespējams. Tādējādi pavasarī var pietrūkt kvalitatīva sēklas materiāla.

Fuente: http://laukos.la.lv/klimata-apstakli-latvija-kartupelu-audzesanai-busot-arvien-piemerotaki/


Te puede interesar